Noteikti katrai mammai vai tētim ikdienā ir mirklis, kad gribas klusumu un mieru. Kad gribas pabeigt iesāktās pusdienas, pabeigt iesākto grāmatas nodaļu vai ko citu. Man tā ir katru dienu. Un tad skan tāds teikums: "Meitenes, ejiet paspēlēties ar lego." Tad mazas kājiņas aizskrien un sākas radošuma būvēšana.
Lielajām meitenēm ir pilns grozs ar mazajiem lego un Matildiņai ļoti patīk iet un "palīdzēt" jaukt ārā visu, ko meitenes ir uzbūvējušas. Tas meitenēm galīgi nepatīk:) Un man jau arī nē - detaļiņas ir maziņas un Matildai patīk tās nogaršot, tāpēc arī laiks, kad meitenes spēlējas ar saviem "mazajiem" lego ir tikai viņu laiks. Tur tiek būvētas pilis, veikali, pilsētas, mašīnas. Viņas tā var spēlēties stundām ilgi! Un ja vēl tētim ir laika iesaistīties viņu lego spēlēs, tad vispār - lielākais prieks uz pasaules! Tad ir arī bruņinieks, kurš izglābj princeses, vai zaglis, kurš nozog ēdienu vai mašīnu. Eh, man prieks no otras istabas dzirdēt meiteņu spiedzienus un smieklus! Dažreiz arī dusmas, ka kaut kas nav ne tā. Kā jau īstajā dzīvē:)

Un prieks par to, ka arī Matildiņai ir savs lego grozs, kurš tiek lietots tad, kad vēlos uztaisīt ko ēdamu (kas ir 3x dienā). Viņai ir Lego Duplo grozs, kur ir lielas detaļas. Viņa mācās detaļas likt viena otrai virsūm, mācās pazīt dzīvnieciņus un ar māsu palīdzību, arī viņai top dažādas pilis. Man arī patīk komplekts, kur var uztaisīt cilvēciņus ar dažādām emocijām. Izsalkušajam bebītim viņa iedod piena pudelīti:) Arī Naomijai (4 gadi) ļoti aktuāls vēl ir lego duplo. Viņai īpaši patīk komplekts, kur var uzbūvēt lauku sētu un atpazīt zināmos dzīvniekus.
Forši, ka ir tādas spēles, kuras raisa iztēli un radošumu, veicina lomu spēles un dod mazajiem pirkstiņiem iespēju attīstīties.