Kādā pavasarīgā dienā devāmies uz Pāvilostu. Māja bija auksta. Sasēdinājām meitenes gultā, sasedzām un Raimis lēnām kurināja kamīnu, kas lielā ātrumā piesildīja istabu. Kamēr saule sildīja Pāvilostas gaisu, meitenes jau bija izvilkušas lielo vasaras lādi, kuru ome bija pielikusi pilnu ar dažādiem rokdarbu materiāliem, grāmatām, mantām. Ja ilgi šīs lietas nav redzētas, tad visas liekas kā jaunas. Gaiss jau arī ārā bija sasilis. Sagaidījām manus vecākus, ar kuriem meitenēm ir tik ļoti īpašas attiecības. Saviem vecākiem es noteikti dotu nomināciju - labākie ome un opis pasaulē! Esam pateicīgi Dievam par viņiem.
Nākamais rīts - ārā skaista migla, putnu dziedāšana, saulains. Šī bija pirmā tik siltā pavasara diena. Meitenes, uzvilkušas savus spilgtās jaciņas, ar Arti (manu jauno brāli) dzīvojās pa āru, lasīja puķītes, ko dāvināja man un omei. Ar opi kopā gāja izpētīt kas jauns saaudzis dārzā. Es sēdēju krēslā un sauļoju degungalu, baudīju mieru, kamēr Raimis uz terases dzēra rīta kafiju un lasīja grāmatu. Vēlāk devāmies uz jūru, kur gan bija liels vējšs. Bet bez jūras apskatīšanas mēs nevarējām doties uz Rīgu.
Pāvilosta mums ir tik mīļa vieta, kas tiešām priekš mums ir miera osta. Vienīgā lieta, kas meitenēm nepatīk ir mušas. Abas kā trakas bēg no tām, lai gan tu 100x esi teikusi, ka mušas nekož:) Un ziniet ko? Pāvilostā grāmatas lasās daudz ātrāk. Tā kā, ja dodaties uz Pāvilostu, ņemiet līdzi grāmatas.
Prieks, ka pirms mazās piedzimšanas mums sanāca pabūt Pāvilostā. Nākamajā reizē būsim jau ar 3 meitām!:)