Doma par kaķi mūsu ģimenē jau bija sen. Mēs - meitenes mēģinājām pierunāt Raimondu uz kaķīti, uz ko viņš atbildēja: "Tagad nē". Vēl viens liels NĒ bija tāpēc, ka Amēlijai bieži vien pēc ciemošanās pie draugiem, kuriem ir kaķis, kasījās actiņas un bija jāšķauda. Domājām - ja jau alerģija, tad nevaram ņemt kaķīti. Tas bija līdz brīdim, kad uzzinājām, ka ir antialerģiski kaķi. Atradu googlē, ka ir 11 šķirnas kaķi, no kā parasti nav alerģijas. Man vismīļākais un skaistākais likās "krievu zilais" kaķis. Labi iederētos arī mūsu interjerā:D Tā nu kādu vakaru nolēmām sagādāt meitenēm pārsteigumu. Ar Raimi aizbraucām izvēlēties mūsu kaķi, sapirkām visu nepieciešamo. Ieejam mājās, meitenēm sakām, ka mums pārsteigums. Raimis atver jaku un tur iekšā mazs pelēcītis. Meitenes tik pārsteigtas un priecīgas!!!
Tā nu viņas auklē mazo, staipa, ķer, baro, atkal staipa, vizina ratos. Ir arī jauni meiteņu strīdi par to, kura ņems mazo rokās. Vairs no rītiem mums nav problēmas ar meiteņu piecelšanu, atliek vien aiznest kaķīti un meitenes smaidīgas ir augšā. Mācām, ka kaķītis var iekost. To arī Naomija izbaudīja uz savas lūpiņas:) bet tāpat mīlē un moca.
Ā, un nosaucām mazo par Illy. Kāpēc? Mums vienkārši garšo kafija!:)