Mūsu atvaļinājums nu ir beidzies. Esam atgriezušies Rīgā. Kad iebraucām mūsu pilsētā un meitenēm teicām, ka pavisam drīz būsim mājās, Naomija sāka histēriski bļaut un teikt: “Es negribu mājās! Es gribu Pāvilostā!!” Mēs tik nosmaidījām, bet patiesībā jau paši tā jutāmies! Lai gan Pāvilostā reti kad bija saulains laiks, tur tiešām valdīja liels miers. Paldies maniem vecākiem par istabas atvēlēšanu viņu skaistajā namiņā un par atbalstu! Šis laiks bija ļoti vērtīgs! Raimonds paspēja izlasīt divas grāmatas, meitenes katru dienu gāja uz siltumnīcu pēc tomātiem, kuri smaržoja TIK labi!
Opis meitenēm uz balta šķīvīša nesa tikko nolasītas dārza avenes un ome rūpējās par to, lai meitenes daudz pavadītu laiku ārā – skrienot pa sētu, lēkājot pa peļķēm. Mēs ar Raimi bieži vēlos vakaros braucām vērot jūru, kas man šķita biedējoša, un zvaigznes, kuras bija TIK daudz! Gulējām līdz 11tiem, taisījām sev stipro kafiju. Raimis un opis ar meitenēm vairākkārt gāja uz jūru laist pūķi. Mūs apciemoja mīļi ciemiņi. Šis laiks bija skaists. Un īstenībā ir labi arī atgriezties mājās. Laikam visvairāk mani Rīgā priecē sava gulta, garšīgā Illy kafija, ko gatavojam mājās. Un tas laikam arī viss:D Vairs neko nevaru izdomāt.

Pāvilosta! Tu esi mūsu sirdīs!

Meitenes varēja ļoti ilgi spēlēties ar šo masu – kartupeļu ciete + bārdas putas. Paldies omei par ideju!

Rožkalnu apciemojums savā kāzu jubilejā.

Opis šovasar, staigājot gar jūru, salasīja ļoti daudz izskalotus stiklus. Tā nu meitenes radoši spēlējās.

Tad, kad opis no meža atved mellenes.