čehija.
17 stundu brauciens uz vienu galu. Cauri trīs robežām, kuras veda arvien tuvāk kalniem – Čehijai. Neskaitāmi daudz pieturas benzīntankos un daudz kafijas. Un tikai viens šoferis – mans superīgi izturīgais vīrs!
Nē, mēs nebraucām divi vien. Ar mums bija foršā un humora pilnā Kristiāna, kura nevienu reizi (gandrīz) mašīnā neaizmiga un visu laiku cītīgi mūs baroja ar želejkonfektēm un līdzi paņemtajām maizītēm.
Nonākot galā, mums ar Raimi tika ierādīta skaists koka namiņš kalna pakājē. Apkārt bija vēl citas koka mājas, kur dzīvoja pārējie cilvēki. Mūsu dienas sastāvēja no sarunām, lekcijām, daudz jaunu cilvēku iepazīšanas, ēšanas un atpūšanās. Runājot par ēdienu – katru reizi, kad bija jāēd, mums bija jākāpj kalnā (jo tur atradās viesnīca). Sākumā tas likās baigi augstu, bet beigās jau kājas pierada un likās baigi forši, ka var tā izsportoties pirms un pēc ēšanas:)
Bija tik jauki satikt un iepazīt cilvēkus no dažādām Eiropas valstīm, kuru sirdis deg par jauniešiem. Sirdis deg un asaras mirdz.. gan prieka, gan skumju asaras par katru no valstīm. Tie ir cilvēki, kas savas dzīves ir nodevušies tam, lai būtu kopā ar vietējiem jauniešiem. Tiek organizētas dažādas nometnes, veidoti kori jauniešiem, kur katrs jaunietis var izpausties, tiek organizētas jauniešu vadītāju skolas, kurās tiek sagatavoti jauniešu vadītāji.. un tas viss, lai katrs jaunietis atrod mājas vietējā draudzē, un lai jauniešu sabiedrība mainītos un līdz ar to arī visas nākamās paaudzes. Un pāri visam ir ticība, ka tikai ar Dievu šīs visas lietas ir iespējamas. Šie cilvēki sevi identificē kā Josiah Venture (JV) ģimene.
Un mēs priecājamies, ka varam būt maza daļiņa no šīs ģimenes. Ka varam kopā ticēt, kopā darīt un redzēt izmaiņas jauniešus.
Paldies Dievam par šo iespēju būt Čehijā! Tas bija ne tikai lielisks ceļojums, bet arī lieliska iespēja mums daudz būt divatā un kopīgi veidot savu stāstu (kuru publicēsim tad, kad līdz galam to pabeigsim). Un pats glavenais atgādināt sev, ka nav forši dzīvot tikai SEV… bet censties padot tālāk. Padot tālāk labās ziņas par Dievu un savu dzīvi, ko dāvājis Dievs.
Šis bija ĻOTI interesants ēdiens… Mērce (ļoti citronīga) + gaļa + putkrējums + ievārījums + baltmaize… TĀDS salikums!:)
Skaistie vakaru skati.
ne Rīgā.
Tik ilgi gaidījām brīdi, kad varēsim nedaudz izrauties no dzīves Rīgā un doties uz klusāku vietu. Šoreiz braucām uz manu dzimto pilsētu Aizputi. Kamēr Raimis ar džekiem spēlēja volejbolu, es ar Ami apciemojām manu omi un izbaudījām atpūtu manas bērnības laukos – Bojās, kur arī notika manas un Raimonda kāzu svinības. Bija tik forši vienkārši gulēt saulē, skatīties kā Amēlija ar manu brālēnu Emīlu spēlējas smilškastē, plūkt nezāles zaļajam kokteilim un sarunas ar omi (kura starp citu ir baigi foršā).
Vakarā, braucot mājās, spīdēja tik skaista saule! Man jau ļoti patīk vakara saule… un tad apstājāmies ceļa malā, kur arī man tapa šīs bildes.
grauda spēks.
Nav jau noslēpums, ka bērniem ĻOTI garšo makaroni. Kopš Amēlijai tik ļoti tie garšo, mēs pērkam kvalitatīvus makaronus. Un IR atšķirība no parastajiem… Tie, kas mums ļoti garšo ir nopērkami Grauda Spēkā. Tur ir daudz izvēles…bet pats foršākais, ka makaronus tur taisa uz vietas un izmanto pilngrauda miltus. Šajās bildēs ir Griķu nūdeles, kuras arī bija baigi gardās. Tā, kā…ja jūs vēl neesat aizstaigājuši uz Grauda Spēks veikalu, kur ir iespēja nopirkt gan uz vietas maltus miltus, gan svaigi ceptu maizi, gan dažādu veidu makaronus, tad jums tas noteikti ir jāizdara. Ja nevēlaties iet, viņiem ir e-vaikals, kurā var pasūtīt šos gardumus. Atbalstīsim Latvijas ražojumu!!
Viena no mūsu ģimenes iemīļotākajām receptēm ir – makaroni, fetas siers, tuncis un tomātiņi.
Nu ir tak smuki šie makaroni, vai ne??:)
pie zirgiem.
“Pie zirgiem”… tā mums ir ļoti īpaša un mīļa vieta. Tā ir vieta, kur bieži devāmies randiņos, kur mums bija mūsu pirmskāzu fotosesija un kur vienmēr var sastapt zirgus. Tā nu nolēmām arī Amēliju ar šo vietu iepazīstināt. Viņa pirmo reizi mūžā ieraudzīja īstu zirgu un bija sajūsmā. Gribējā dot bučas, bet sapratām, ka tas būtu pārāk bīstami:D Nu tā nu mums tur gāja. Paldies Līžukam, kura mani ar šo vietu iepazīstināja! Atceros, kā mēs abas braucām sauļoties, ēst, barot zirgus (kas gandrīz nebeidzās labi) un uzkopt sen aizmirstus kapiņus. Skaistas atmiņas, par kurām atceroties vienmēr seju rotā smaids!:)
ikdiena.
Sveiciens pavasarī!!! BEIDZOT! Tik forši, ka vairs nav tā jātuntulējas, ka var nevilkt cimdus un mājās visu laiku var turēt vaļā logus atvērtus.
Eh, man te ir sakrājušās daudz bildes no ikdienas dzīves… Laikam jau Pavasaris ir vainīgs pie tā, ka arvien mazāk laika pavadām iekšā un nepietiek laika, lai blogā ko ieliktu. Un svaigais gaiss dara savu – vakaros jau ap 11tiem nāk miegs. Bet ko nu tur…
Kā jums pavasaris? Varbūt ir kas tāds, ko ieteiktu mums ar Ami tuvākajā laikā izdarīt (Rīgā).
Amēlija, liekas, ar katru dienu pasaka kādu jaunu vārdiņu. Viņai ĻOTI patīk PAŠAI visu darīt. Tas iekļauj arī āra pastaigas. Tagad tās mums ir daudz garākas, jo viņai tak viss ir jāizpēta, ar visiem pretīmnakošajiem jāsadraudzējas un jāpaskatās, kur dodas suns, kādas puķes aug un cik auksts ūdens ir peļķē. Nu ja… tuvojas 2 gadi. Pirms man bija Amēlija, domāju, ka ir tikai 3gadnieku krīze, bet tagad es zinu, ka tāda ir arī divos gados. Bet es zinu, ka tā man tiek dota iespēja mācīties pacietību (kur daudzreiz izgāžos), jo “NĒ” vārdiņš un “es visu varu izdarīt pati” attieksme bieži ņem virsroku Amēlijas ikdienā. Es mācos pacietību un viņa mācās paklausību (un viņai tas ļoti labi izdodas).
Mūsu gultā no rīta skats ir dažreiz šāds. Un tad ir jautājums: “Kur lai guļ vecāki?”:D
Aizmigusi uz tēta mīkstā džempera.
Kamēr mamma un tētis pielaiko ko jaunu, mazā izvilkusi no somas kartupeļus (un vēl daudz ko) apmierināta sēž.
Šogad pirmo reizi piedalījos Andele Mandele (kopā ar foršo Ēšiņu). Man ļoti patika! Laiks paskrēja tik ātri un tika satikti tik daudz pazīstamo… Bija jautri! Droši vien kādu dienu atkārtosim.
Vienu dienu Raimis atnāk pie manis un saka: “Man jau ir 30…tas nozīmē, ka varu izskatīties šādi” 
Mans mazais brālis, kurš ir 9 gadus jaunāks par mani. Var redzēt atšķirību?:D PS: starp citu, man Ame paspēja uzsist zilu aci (protams, netīšām).
Tajos vakaros, kad pietiek laiks un ir iedvesma, uzmeistaroju kaut ko… šoreiz tā bija rotiņa matiem, kura Amei ļoti patika un labprāt to vilka.
Opis lasa mazmeitiņai vakara pasaciņu. Viņa ļoti gaida šādus brīžus:)
Ir dienas, ka šķiet vienkāršāk vannu ienest istabā.
Ar stilīgo Rožkalnu pāri izmēģinājām Raw Garden. Raimim šī bija pirmā reize un viņš to atzina par labu esam.
Amēlija ar savu draugu Evertiņu. Galīgi nevarēja atvadīties (Evertiņš uz visu vasaru brauc prom). Abi ilgi staigāja sadevušies rociņās:)
Un viņai tik ļoti patīk tie rīti, kad mamma viņai ļauj krāsoties!! 
puse no 60.
4. aprīlis – man ļoti patīk šī diena, jo manam vīrietim ir svētki. Un šogad tie bija apaļi svētki – 30. Daudzi jau saka, ka šis vecums ir baigi labais! Tā jau arī ir! Katra ikdienas diena pavadīta kopā ar Raimi ir kā svētki. Un esmu tik ļoti pateicīga Dievam par viņu!!
Mums liels prieks, ka varējām šos svētkus nosvinēt ar ģimeni un dažiem draugiem, kuri ir tuvu sirdij. Šeit arī mazs ieskats no 4. aprīļa.
ikdiena.
Mazā tā aug! Draugi jau smejās, ka paņemu Amēliju rokās, viņa jau man ir līdz ceļiem:D Citreiz pat tirpiņas pārskrien pāri iedomājoties, ka viņa jau tik liela! Tikko bija tāds mazs kunkulītis, kas mīlīgi ņurdēja, bet tagad jau pati visu vēlas darīt, pati visu var un prot. Katru dienu parādās jauni vārdiņu gan latviešu, gan angļu valodā. Katru dienu paliek arvien mazāk drēbju ko vilkt, jo viņa tik ātri no visām izaug! Karinot veļu uz žāvētāja, viņa perfekti pateiks kuram pieder tā lieta, ko karinu. Kā bērni VISU ievērot. Pat zina kuras zeķes ir mammas un kuras tēta. Ik pa brīdim parādām kāds niķītis, bet visā kopumā Amēlija ir ļoti mīļa un paklausīga meita:)
No Polijas viņai mājās atvedām mazus trauciņus. Viņa ir sajūsmā! Liek man tajos liet ūdeni, pienu, sulu un tad viņa ar salmiņu laimīga dzer ārā. Man ir jāpapildina DAUDZ reizes, jo tur ir kādas 2 mutītes. Māca man pacietību:)
Un tad, protams viņa mazgā savus trauciņus. Un pēc tam es mazgāju grīdu:D
Amēlijai baigais gardums ir rozīnes. Ēd kā končas. 8.martā opis Amēlijai uzdāvināja mazas paciņas ar rozīnītēm. Ļoti ērts veids, lai paņemtu līdzi. Un izēdot vienu paciņu tas ir kā 1 auglis.
Un tā vienu dienu viņa gulēja – iekodusi lūpiņā.
Ome māca Amei gatavot kotletes.
Viņai ļoti patīk burtiņi. Šos burtiņus viņa jau zina. Kad piem. prasa “Kur ir Evertiņa burtiņš?”, viņa norāda uz “E” burtiņu. Katram burtiņam ir savs vārds.
Lidmašīna.
Man beidzot sanāca izdiedzēt kaut ko. Tagad zinu, ka man vislabāk garšo lucernas. Par to, kas ir diedzēšana un cik veselīga, varat lasīt ŠEIT.
Es uztaisīju Amēlijai nelielu zoo. Tas gan ilgi tā neizskatījās, bet nu vismaz…
ikdiena.
Šajās dienām Amēlija ir aizrāvusies ar gleznošanu. Viņa gan vēl dažreiz jūk, ka ota jāliek uz papīra tad, kad ir iemērkta krāsā, nevis ūdenī, bet kopumā sanāk pat ļoti krāsaini. Un tagad viņai ir lelle, kuru sauc “Aņu” un kura, protams, arī ir sakrāsota.
banānmaize.
Man patīk tādas receptes, kuras sastāvā ir lietas, kas gandrīz vienmēr mājās ir uz vietas. Viena no šādām receptēm ir banānmaize, kura man vienmēr ir atgādinājusi par Ameriku. Tā iznāk gan kraukšķīga, gan lipīga, gan gaisīga. Viss kopā. Kā tas iespējams? Pamēģini!
1 3/4 gl miltu
1 1/2 tk soda
3/4 tk sāls
3 olas
1 1/2 gl cukurs
2 banāni
3/4 gl eļļa vai sviests
Es daru tā, ka blenderī ielieku izkausētu sviestu (vai eļļu) un sablenderēju kopā ar babāniem. Tad lielā bļodā samaisu visu kopā ar šo “kokteili” un lieku cepeškrāsnī cepties (200gr temperatūrā) apmēram kādas 50 minūtes.
Lai labi garšo!!:)
ko mums nozīmē Lieldienas.
Nekad nebūtu domājusi, ka Lieldienas pienāks tik ātri. Un visu laiku biju domājusi, ka pavasaris pienāks daudz ātrāk. Bet drīz tak būs, vai ne??
Mūsu ģimenē Lieldienas ir ļoti gaidīti svētki. Šodien krāsojām olas (likās, ka Amēlijai būtu šogad interesantāk krāsot ar flomasteriem un tā arī bija). Amēlija jau nevarēja nociesties un sāka ņemt olām nost čaumalas (vēl bēbīšu skoliņas iespaidā). Kad visas olas bija apzīmētas, viņa ņēma olu kastīti un visur staigāja apkārt un teica “Aņu”, kas nozīmē, ka tā ir VIŅAS kastīte.
Atceros, ka bērnībā Lieldienu rītā mamma un tētis mums bija sagatavojuši mazus pārsteigumiņus un mums bija jāiet tie meklēt, tāpēc arī Amēlijai šodien Tigerā nopirku mazas dāvaniņas, kuras viņai būs jāmeklē. Jau redzu viņas priecīgo sejiņu, kad viņa atrod mazos mini cālīšus (viņai patīk sīkas lietiņas) Ir daudzas lietas, ko no bērnības varu paņemt un to mācīt Amēlijai un liels paldies maniem vecākiem par to:)
Bet mūsu ģimenē Lieldienas nav tikai par olu krāsošanu un mazām dāvaniņām. Tās ir par kaut ko daudz vairāk. Mēs šos svētkus svinam kā Jēzus augšāmcelšanās svētkus. Jau nevaru sagaidīt svētdienu, kad visi sapucējušies iesim uz baznīcu un svinēsim kopā. Ja arī Tu vēlies redzēt kā mēs svinam un satikt mūs, tad droši nāc uz Vīlandi. Būs skaists uzvedums un vēl visam plusā būs kristības (kā man patīk šis notikums!! ). Tiekamies??:)
asaras un miers.
Rakstu jums no skaistās un kalnainās Čehijas. Par to, ko mēs šeit darām es izstāstīšu nākamajā postā, bet vēlējos ko izstāstīt. Kā jau rakstīju twitterī, šī ir pirmā reize, kad viņu kaut kur atstājam. Nekad viņa nebija palikusi pa nakti citur. Un ziniet? Tad kad pienāca laiks atvadīties bija asaras… nē, nē…ne jau Amēlijai, bet MAN!:) Lai gan sirdī bija miers un zināju, ka atstāju viņu pašās mīlošākajās un drošākajas rokās, bija baigi grūti. Un tad, kas bija jāatvadās, Amēlija sēdēja opim klēpī, skatījās multenīti. Iedeva mums bučiņas, pateica “attā” un laimīga palika. Ceļā es vēl ilgi cīnījos, lai ik pa laikam neraudātu… Baigi ne?:D Un iedomājieties? Vakarā viņa tikai VIENU reizi pat mani ieminējās!!! Kā lai es to pārdzīvoju? Bet, paldies Dievam, viņš manī ielika mieru un spēju izbaudīt šo ceļojumu. Visi apkārt šeit saka, ka šis jau mums ir kā medusmēnesis. Un tā arī ir!!:)
Vēlējos pateikt lielu paldies mūsu mīļajiem, kuri uzņēmās auklēt Amēliju. Paldies par draugiem, kuri pieteicās pa vakariem palīdzēt. Jūs esat super!
Un mums ik pa laikam sūta bildītes ar Amēliju… šeit arī dažas –>
astotais marts.
Astotais marts. Tas daudz ko izsaka, vai ne? Ticu, ka šī diena jums arī bija kaut viena zieda pilna. Man patīk šādas dienas… Vēl viens iemesls, lai svinētu un iepriecinātu viens otru.
Staigājot pa rīgas ielām, cilvēki (īpaši jau sievietes) bija daudz smaidīgākās, un bija tik forši redzēt gan vīriešus, gan sievietes ar ziediem rokās. Likās, ka visiem ir dzimšanas diena! Man dikti patīk 8.marts!:)
Un Raimim bija jāsveic savas divas īpašās meitenes – mani un Amēliju, ko viņš darīja ar daudz tulpēm, brokastīm gultā un bučām. Un paldies visiem pārējiem mīļajiem sveicējiem!! Jūs esat forši!:)
Un otrajā rīta daļā mēs bijām vietā, kur saņēmām ļoti daudz siltuma un emocijas. Mēs bijām pansionātā. Ko mēs tur darījām? Mēs vienkārši runājām un dziedājām kopā ar šiem mīļajiem cilvēkiem. Tantes mums tik laimīgas stāstīja, kā vīrieši (2) viņas no rīta sveikušas ar ziediem un kūku. Visi bija tik laimīgi redzēt Amēliju, kura visiem māja ar rociņu un dalīja Daigas sagatavotās kartiņas. Un ziniet? Viņi mūs tā uzpildīja ar sirsnību un mīlestību un mēs jau nevaram sagaidīt nākamo reizi, kad atkal varēsim vienkārši būt kopā.
telts.
NU nav jau tā, ka mums ar Amēliju vienmēr pa māju iet baigi jautri! Ir dienas, ka galīgi neko negribas darīt kā vienīgi gulēt, bet to arī nedrīkst, jo tad Amēlija varēs sastrādāt visādas muļķības. Un tad, kad tiešām galīgi nav ko darīt, kad visas mantas ir apnikušas un grāmatas izlasītas, tad parasti atnāk iedvesma ko jaunu izdomāt. Tā, kā mums mājās bija liels kartona gabals (ko es sākumā vēlējos mest ārā, bet Raimis pierunāja to nedarīt, jo gan jau noderēs (un tas tiešām mums ir ļoti noderējis daudzām lietām)), izdomājām celt “telti”. Amēlijai ļoti patika!:) Viņa teltī iekšā salika savu mīļo ezīti un pīlītes. Viņiem arī patika!:)
attiecības.
Pirms kāda laika man bija iespēja būt kādā seminārā, kur tika stāstīts par pāra attiecībām. Man jau baigi patīk šādas tēmas. Tagad arī lasu 2 grāmatas par laulību (bet par to citreiz). Ir svarīgi kopt savas attiecības…neielaist iekšā kaut ko, kas kaitē.
Atceros, ka pirms kāzām mēs ar Raimondu gājām uz pirmskāzu sagatavošanas kursiem. Un vienu lietu es ļoti atceros, ko teica… “Kad jūs apprecēsieties, jūs sevi katrs atsevišķi ieraudzīsiet spogulī, kurš jums parādīs, ka jūs esat baigie egoisti.” Un tā arī bija. Līdz tam man likās, ka neesmu jau tik slikta, bet tad, kad apprecējos es ieraudzīju sevi tajā spogulī… Baigā egoiste! Bet pamazām Dievs maina mani un caur Amēliju Viņš maina divtik daudz. Brīžiem sāpīgi…Bet tas ir uz labu. Bet nu ko par to…:) Šeit ir dažas atziņas no semināra.
*Attiecību pamatā ir savstarpēja uzticēšanās.
*Attiecību kvalitāti rāda spēja runāt par dažādiem tematiem, bet sevišķi par pašām attiecībām.
*Attiecību slepkava ir paviršība, nevīžība, neieinteresība. Ir svarīgi ik pa laikam “čekot” līdzi, kas notiek ar attiecībām.
*Nekad nesalīdzini (negatīvi) otru ar viņa radiem!
* Grūtākā prasme – komunicēt negatīvās emocijas. Kā runāt, lai otru neaizvainotu.
*Ja cilvēks mājās nejūtas labi, tad viņš atradīs veidu, kā savas vajadzības piepildīt citur.
*Svarīgi ir, lai tu otram dotu to, kas viņam ir svarīgs, nevis tikai to, kas tev pašam ir svarīgs.
*Ja Tev ir mizlīgas dusmas, tad tas nav labs laiks, lai risinātu sarežģījumus.
*Ja cilvēks grib apvainoties, tad viņš var apvainoties par neko.
*Nevelc līdzi pagātni. Izrunā sāpīgās pagātnes lietas, noliec tās “plauktiņā” un nekad vairs tās nepiemini.
*Pagātnes neizrunātas lietas ļoti spēj kaitēt laulībai.
*Kādreiz nevīžīgi pateiktiem vārdiem ir liels spēks. Ir svarīgi šos gadījumus izrunāt, nevis vilkt līdzi kā aizvainojumus.
*Cilvēku dara lielu tas, ka viņš spēj atzīt savas kļūdas, lūgt piedošanu.
*Ja vēlies iemācīt bērnam to, ko pats nedari – atmet uzreiz šo iegribu.
amēlija+stikls.
Nezinu, vai jau bijāt redzējuši, bet šeit jums rīta smieklu deva.
Tas tika uzfilmēts ilgu laiku atpakaļ, kad Amēlija ar Tomu sēdēja tikko atvērtajā Kaļķu ielas CoffeeInn. Domāju, iešu un nofočēšu kā viņi tur sēž, līdz Amēlija sāka “laizīt” stiklu Piedodiet, ja kamera nedaudz raustās… nespēju noturēt smieklus. Tā bija Amēlijas pirmā iepazīšanās ar stiklu.
ikdiena.
Atkal jau neliels ieskats kā mums ir gājis šajā nedēļā.
*Pielikām Amēlijai pie sienas plauktiņus. Visu smuki sakārtoju un tagad Amēlija mācās visu nolikt smuki atpakaļ. Ziniet? Iet daudz vieglāk nekā biju gaidījusi. Lielākoties mantas tiek noliktas atpakaļ (brīžam pat bez mana ierosinājuma). Plauktiņus pielikām tāpēc, ka visas mantas mums stāvēja lielā grozā, kur pat līdz galam Amēlija nevarēja aizsniegt. Tas likās nepareizi…ne tikai “aizsniegšanas” ziņā, bet arī nesakārtotības ziņā. Viņai ir jāmācās, ka katrai lietai ir sava vieta. Tas dzīvē ļoti noderēs:) Viņa jau baigi laimīgā, ka pašai ir savi plauktiņi.
*Amēlija jau daudz atkārto vārdiņus. Jaunums – ūdens (ūdn), ko iemācija viņas tante Ivetiņa.
*Amēlija beidzot ir sākusi atkal angliski runāt, jo no ceļojuma ir atgriezusies viņas tante Tabita, kura jau kopš dzimšanas ar Amēliju runā TIKAI angliski. Tik interesanti, ka daudz visu saprot… ja viņai liek ko izdarīt (to pasakot angliski), viņa to izdara.
*A ir nedaudz apslimusi. Vakara kāju sildīšana. Šoreiz kopā ar tēti.
*uztaisīju Amēlijai kronīti, kurš pabija viņas galvā 15 sek un pēc tam mētājās uz grīdas saplēsts
*šeit top kārtainās mīklas ābolmaize.
*šādi viņa skatās savu multenīti.
ikdiena.
Kāds laiks jau atkal pagājis un jau atkal liekas, ka pavasaris tūliņ jau ir kāt… Ir tak, ne? Lūdzu sakiet, ka jā! Nezinu kā jūs, bet es jau velku pavasara mēteli un man nemaz nav auksti. Varbūt tas ir tāpēc, ka apakšā pavelku ko siltāku bet mana sirds zied!
Paldies Daigai par bildēm ar mani un Amēliju… tās tapa 5 minūtēs (kamēr gaisma bija forša)
* ja nu kas, tad šīs ir vienas no manām mīļākajām šokolādēm…tas tā..ja kādreiz vēlaties man uzdāvināt 
** ir baigi forši, ka Anita reizi mēnesī man un Laurai taisa šūšanas rītus, kur sanākam kopā un kopīgi taisām un šujam ko sirds vēlas! Paldies Tev, Anita!! Es tos ļoti vienmēr gaidu:) Un vienā no šādiem rītiem tapa apkaklītes man un Amēlijai.
*** ir tik viengli mājās ienest pavasari!! Aizejiet uz tirgu un nopērciet tulpes!
**** mūsu foršā Ivetiņa vienmēr parūpējas par siltām kājām:)
***** Amēlijas tante, Tabita, pirms ilgāka laika devās misijā uz Āfriku. Viņa Amēlijai atveda šo tērpu (tas bija tad, kad Amēlija bija man vēl puncī) un tad nu beidzot šis tērps der!!:)
****** Amēlija saņēma savu pirmo rozi no sava valentīna – tēta!:) Viņa bija tik laimīga! Beigās palika tikai kāts ar lapiņām, kuru viņa visu dienu nēsāja līdzi.
******* mans mīļais…
******* Kā jau jūs zinām, mēs svētdienās apmeklējam Vīlandes baptistu baznīcu, kur es strādāju arī svētdiensskolā. Te mums, svētdiensskolotājām, bija pārsteiguma brokastis. Skaisti un jauki:)
kalnciemielas tirdziņš.
Ak, skaistās brīvdienas… tik skaistas, bet tik ātri tās paskrien… Un vēl dažas stundas līdz jau atkal kārtējai darba dienai. Brīvdienas ir baigi īpašās, jo mums visiem trīs ir laiks kopā (ne tikai pa vakariem, bet VISU dienu). Sestdien mēs pabijām Kalnciema tirdziņā. Kā jau agrāk rakstīju – tur ir TIK forši!!! Tik jauki cilvēki, tik garšīgi ēdieni, kurus iegādāties. Un galvenais – viss pašu roku audzēts un darināts. Nopirkām makaronus…šovakar, kamēr Raimis bija prom, mēs ar Ami tos uztaisījām (lai tete varētu rīt paņemt līdzi kā pusdienas). Bet ziniet? Tie biji tik garšīgi, ka no “pagaršosim” palika viena maza piciņa makaronu…Sorry, Raimi!:D Bet nu labi, ka vēl ir neizvārītie!
Gaidām pavasara-vasaras sezonu, kad tirdziņā varēsim pavadīt ilgāku laiku (jo tur ir ko darīt). Tagad vienkārši ilgi nevar pastaigāt, jāsalst nost.
ikdiena.
Es jau tā nopriecājos, ka Amēlija nav nekādu vīrusu saķērusi…līdz viņai sākās ciets klepus, kurš nākamajā dienā pārvērtās par laringītu. Fuj, kā man nepatīk tās situācijas, kad esmu viena pati (protams + Amēlija) mājās un notiek kas neparedzams. Īpaši ja nu vēl šis “neparedzamais” ir saistīts ar rejošu klepu un elpas trūkumiem. Bet tikām galā. Labi, ka bijām iegādājušies inhalāciju aparātiņu…tas uzreiz palīdzēja. Sildījām kājas, smērējām smēres, dzērām tējas… šodien jau ir labāk, klepus mīksts un foršs (nekad nebūtu domājusi, ka teikšu tā par klepu). Vēl bišķiņ un varēsim baudīt ziemas pavasari.
Lai gan Amiņa ir slima, viņa nebeidz mani pārsteigt ar saviem izgājieniem… viņa arī pārbauda manas robežas. Brīžiem pat nesaprotu, kā būtu pareizāk rīkoties…īpaši populārs gājiens ir izmest visu uz grīdas, paskatīties uz mani, pasmaidīt un tad, kad es saku, lai savāc, viņa tik smaida. Brīžiem paiet 30 min, kad viss ir savākts (protams ar manu palīdzību un asarām) Bet nu tas tā:) Viņa tik skaisti atkārto daudzus vārdiņus, pati visu vēlas darīt un viņai tik ļoti patīk pucēties!! Šodien samērīja daudz drēbes (ieskaitot arī tērpu, ko tante Tabita viņai atveda no Āfrikas, kamēr viņa vēl bija puncī). Viņa bieži samīļo, pamasē muguru, galvu un dod DAUDZ bučiņas! Palīdz man slaucīt traukus, tīrīt plauktus un ķemmēt matus. Viņa ir brīnums!!:) un cik labi, ka ir tādi cilvēki kā vecāki un Ivetiņa, kuri atnāk ciemos, atnes Amēlijai daudz jogurtus un izlaiž mani nedaudz ieelpot svaigu gaisu. Paldies jums!!
amēlijas puse no 3.
Katra diena mums ir īpaša, jo īpaši tagad, kad Amēlijā ir redzama tik strauja izaugsme. Viņa vēl ir maza, bet jau tik liela. Katra diena ir tik interesanta, tik daudz stāsti par to, ko viņa prot un cenšas izrunāt, darbiņi un nedarbi. Šodien mums paliek 18 mēneši. Mati paliek garāki un skrullīši izteiktāki, balss skaļāka un prasības noteiktākas.. un apskāviens ciešāks. Paldies Dievam par iespēju redzēt brīnumu – bērna piedzimšanu, attīstību, naivumu un tīru sirsniņu Ak .. un viņa tik ļoti veiksmīgi lieto Ctrl-C un Ctrl-V (Mac users (⌘) )
Un šovakaru nosvinējām ar RAW saldējuma kokteili, kura sastāvā bija *kokosa piens *banāns *saldētas zemenes *medus
Jeff & Dace kāzu video.
Ja jūs vēl nezinājāt, tad es un mans brālis Toms filmējam kāzas. Mēs no visiem skaistajiem kadriem izmeklējam tos labākos un saliekam tos aptuveni 5 min video. Šis ir otrais:) Pirmo var redzēt šeit.
Ja arī tu vēlies, lai Tavas kāzas (vai kāds cits skaists brīdis) tiktu parādītas ar šādu video, droši raksti man uz logina.marta@gmail.com . Vasara jau tūliņ būs klāt…pasteidzies!:)
mums bija vasara.
Rīts…saule pielaistījusi pilnu mūsu guļamistabu ar saviem stariem… tāda sajūta, kā vasarā. Un kāpēc, lai šādā dienā mēs “neuztaisītu” vasaru? Amēlija pirmo reizi uzvilka peldkostīmu, uzlika lakatu (lai nedabūtu saules dūrienu) un gāja “jūrā”. Viņa bija pārlaimīga! Spēlējās, kamēr ūdens sen bija atdzisis.
izbaudot ziemu ar Godiņiem.
Mums jau sen bija plānots doties pie Godiņu ģimenes, bet nekad nebija sanācis to izdarīt, tāpēc svētdien īstenojām šo braucienu pie viņiem. Ah, ja jūs zinātu, kas tā bija par atpūtu. Jā, atpūta pat ar visu Amēliju, jo Hugo (kas ir tikai nedaudz jaunāks par A) viņu izklaidēja ar savām rotaļlietām. Bija baigi forši skatīties, kā abi spēlējās, izdomāja iet uz otru istabu un darīt visādas “blēņas”. Mazie prieciņi:)
Mēs ne tikai gardi paēdām un noskatījāmies vakara filmu, bet arī bijām Ziemas izbraukumā. Saule jau lēnām rietēja un mēs – uz ledus uzkāpuši, vizinājām abus mazos ragaviņās. Amēlijai tas bija pirmais brauciens ar ragavām. Viņa bija starā! Tie smieklu un prieka spiedzieni lika manai sirdij izkust!:) Izmēģinājām arī mūsu kāzu dejas fragmentu – manu lēcienu. Nenokritām…tas nozīmē, ka kaulos Raimondam ir spēks!!
Atpakaļ braucot, Danis izdomāja pārbaudīt cik auksts ir ūdens. Trakie Godiņi! Mēs pa mašīnas stiklu lūrējām notiekošo, kamēs Evija aizrautīgi fotogrāfēja savu vīru. Ir labi, ka cilvēki vēl māk darīt neikdienišķas lietas, vai ne?:)
Paldies jums, Godiņi, par fantastisko dienu!!!
muslis.
Kā man patīk tie rīti, kad visi kopā varam piecelties, nomazgāties un pidžammās doties uz virtuvi brokastīs. Tā kā šādi rīti nav bieži (kamēr mēs ar Ami pieceļamies, Raimis jau darbā), tad nolēmu pagatavot musli, lai Raimim būtu ātrās un veselīgās brokastis.
Pamēģiniet arī jūs! Ātri, viegli un iet ilgu laiku:)
brīvdiena.
Pēc ilgiem laikiem mums bija sestdiena BEZ plāniem. Tik dīvaini… Piecelies cikos gribi (vai arī cikos Amēlija grib). Šajā rītā nogulējām līdz 10:00 (un tas skaitās ļoti ilgi). Paldies, Amēlij!:)
Nu jā… bija baigi foršā atpūtas diena, kuru pavadījām nesteidzoties. Vairāk tādu brīvdienu! Amēlija un Raimonds skraida pa māju ar baloniem rokās. Amēlija bija baigi priecīgā, kad Raimonds, ar balonu palīdzību, lika viņas matiem elektrizēties. Viņa tā smējās!
Jau vairākas dienas klausamies šo skaisto skaņdarbu, ko sarakstījis Mārcis Jukumsons-Jukumnieks. Baigais talants!
Un šodien (svētdiena) bijām foršās brīvdienās pie Godiņiem, bet par to kādu citu reizīti:)
65.
Mums bija tas gods būt daļai no Rožkalnu 65 (30+30+5) gadu dzimšanas dienas, kura norisinājās Rāmavas muižā. Vakara tēma bija “balts”, kurā arī bija nedaudz jāsapucējas. Beigās ar ultravioleto gaismu meklēja to baltāko:) Bija jautri, sirsnīgi un tik forši satikt sen nesatiktus cilvēkus. Amēlijai arī bija draugi ar kuriem skriet un spēlēties:) Paldies jums, Rožkalni!!
divas sirdis vienā ķermenī.
Mums ļoti mīļiem draugiem pavisam drīz pasaulē nāks meitiņa, tāpēc nolēmām viņiem uztaisīt kādas skaistas atmiņas. Tā kā laikapstākļi nav īpaši pateicīgi, lai fotogrāfētu punci, nolēmām fotosesiju taisīt pie mums mājās. Nu tā mums sanāca:)
ikdiena.
Ārā ir baigi auksti, ne? Kad esi iekšā siltās telpās un redzi, ka pa logu spīd iekšā spoža saule, tad ir tāda sajūta, ka ārā ir vasara. Bet tad, kad izej ārā, tad gan tā vairs neliekas. Es nesūdzos par aukstumu, bet tomēr…es ļoti gaidu pavasari!!!
Pirms kāda neilga laika, mani apciemoja viena sieviete Kristīne un man uzdāvināja makaronus. Īpašus makaronus, ko taisa viņa kopā ar savu vīru. Makaronus, kas ir pilnīgi eko un roku darbs. Ja vēlaties, tad tādus ir iespēja iegādāties Kalnciema tirdziņā. Tā kā Amēlijai ļoti garšo makaroni, nākamajā dienā tos uzvārīju. Baigi gardie! Iesaku:)
Amēlija vēl mācās ēst ar karoti.. tik labi, kā man gribētos nesanāk, bet viņai visam ir savs laiks:)
multenītes.
Gribējām tikai novēlēt jums jaukas brīvdienas!
Un ja jūsu mazajiem nav ko darīt brīvdienās, tad Amēlija iesaka noskatīties viņas mīļākās multenītes:
1. “Lupatiņi”
2. “Alfabēts”
3. “Pocoyo”
PS: varbūt jūs varat ieteikt kādas jaunas multenītes Amēlijai?
izpūrušais rīts.
Kādā rītā, kad Amēlija tikko pamodusies. Viņa tak tik mīļa, ka nevarēju nenobildēt!!:) Matiņi (kuri jau pamazām sāk palikt garāki) galīgi izpūruši. Viņa aiziet uz virtuvi, paņem no ledusskapja sieriņu, iesēžas savā krēsliņā, ēd un jokojas. Tagad viņas hīts ir rādīt bučiņas, kamēr es fotogrāfēju.
medusmēnesis.
Tad, ka biju aizvedusi Raimondu uz mūsu pirmo 2013.gada randiņu, sanāca atcerēties mūsu medusmēnesi. Tāpēc nolēmām šeit nedaudz uzrakstīt, kā mums gāja.
Mums mūsu foršie ģimenes locekļi un draugi uz kāzām uzdāvināja ceļojumu. Mums uzdāvināja auto (gan tikai uz 10 dienām:D ), benzīna naudu un bildi ar skaisto Slovākiju. Nākamajā dienā kāpām mūsu krutajā busiņā un divatā devāmies ceļā. Tas bija tik forši! Mums pat aizmugurē bija saklāta gulta, kur kādu nakti varējām pārnakšņot pa ceļam. Tā ir tik laba sajūta, ka nav nekāds noteikts plāns, kurā ir jāiekļaujas. Vienkārši brauc, apzstājies, izkāp, paskaties un laid tālāk. Ah! Super!:) Caur Poliju nonācām Slovākijā, kur apmetāmies kādā skaistā mājā pie vienas foršas tantes. Kāpām kalnos, peldējāmies ezeros, daudz staigājām un priecājāmies.
Atpakaļ iebraucām IKEA, kur sapirkām visas mēbeles (par sadāvināto naudiņu).
Gribētos to visu atkārtot:)
ikdiena.
Čau!:)
Visi svētki ir garām, nu var tā mierīgi visu apdomāt un salikt pa plauktiņiem. Te arī ir kādas no instagram bildēm, ko nebiju likusi. Gan no jau iepriekšējā gada, gan jaunā!
Vai jums jaunajā gadā ir kādas apņemšanās?
Man ir neliela (kas attiecas tikai uz nedēļu): nedēļu neēst saldumus. It kā sāku jau pagaišnedēļ, bet netiku tālāk par vienu dienu:D Tad sāku šonedēļ (vienu dienu esmu izturējusi). Kāpēc neēst saldumus? Tāpēc, ka liekas, ka pēdējā laikā pārtieku tikai no saldumiem. Kaut kā bišķiņ jāattīrās. Vēl priekšā 6 dienas. Lai man izdodas!!:)
Mums ar Raimi vēl viena apņemšanās ir atsākt randiņus. Jau plānotājos uz priekšu ierakstījām, kad ejam uz randiņiem. Šonedēļ ir mana kārta viņu kaut kur aizvest. Nevaru vien sagaidīt:)
Amēlija ir tā izaugusi! Tā kā viņas tante Tabita runā ar viņu tikai angliski, viņa tagad mums runā divās valodās. Angliski Amēlija māk pateikt – Tata plīz (Tabita please), mommy, daddy. Paldies Tabitai, kura viņu tā apmāca:)
Šodien ar Amēliju gatavoju vakariņas un paralēli klausījos LRK raidījumu Svētdiensskola. Amēlija forši spēlējās, paēdām, mazgāju traukus un dzirdu…tāds klusums. Skatos, Amēlija salikusi rociņas, aiztaisījusi actiņas. Kāpēc? Tāpēc, ka pa radio tieši tajā brīdī lūdza Dievu. Tik mīļi:))
Amēlija no mums Ziemassvētkos saņēma kartona māju. Viņa baigi laimīgā sēž iekšā un slēpjās:)
vēl 2012tajā.
Gribam mīļi sveikt jūs ar tūliņ jau jaunā gada sākšanos. Lai daudz skaistu brīžu vēl priekšā.
Mēs šajā gadā esam ļoti pateicīgi Dievam par priecīgiem un izaicinājumu pilniem brīžiem. Tie visi ir mācījuši. Tie visi ir padarījuši stiprākus. Esam pateicīgi visiem draugiem, ģimenei, kuri mūs tik ļoti ir atbalstījuši. Visiem mīļajiem Amēlijas auklīšiem, kuri tik ļoti rūpējas. Un paldies arī jums visiem, lasītājiem, kuri mūs iedrošina katru mīļu brīdi. Paldies!!!
Ar savu mīļo krustmāti Lieni.
Pateicoties ļoti mīļiem cilvēkiem, mums tika dota iespēja sagatavot un izprintēt mūsu Ziemassvētku dāvanas mīļajiem.
ziemassvētku iesildīšana.
Šo jau varētu nosaukt par nedaudz iekavējušos ierakstu, jo šis pasākums notika pat pirms Ziemassvētkiem. Beidzot man ir dots laiks (kamēr Raimis un Amis guļ) te mazliet padarboties:)
Šo vakaru organizēja Anita, kura aicināja TIKAI meitenes (mums izņēmums bija viens ļoti, ļoti maziņš džekiņš). Mūs sagaidīja skaisti klāts galds, gards ēdiens, siltums, mūzika, spēles un dāvanas.
Spēles Anita bija izdomājusi tik foršas un jautras, ka dažas idejas paņēmu savai dzimšanas dienai un arī mūsu Ziemassvētkiem. Viena spēle bija tik jautra un aktīva, ka Daiga man pilnīgi zilumus uz rokām uztaisīja:D Nu labi, es jau viņai ar:D Sen tā nebiju smējusies!:D
Un tad Anita bija sagatavojusi katrai tik foršas un skaistas dāvanas.
Paldies Tev, Anita par šo vakaru! Paldies, ka lutināji mūs!
priecīgu Jēzus dzimšanas dienu.
Mūsu vēlējums Tev šai laikā piedzīvot Ziemassvētku brīnumu… bet ne to mistisko ziemassvētku brīnumu, kuru daudzi viens otram dāvā, bet nespēj uzdāvāt, jo iespējams paši tā īsti nesaprot, kas tad tas ir par brīnumu… vai labas emocijas vai abstrakta laime bez definīcijas? Vēlam Tev īsto ziemassvētku brīnumu – tas ir Jēzus Kristus – Imanuēls: DIEVS AR MUMS! Jā… Dievs ar mums! Lai tev izdodas šai laikā atrast laiku pateikt Dievam paldies. Lai izdodas parunāt ar Viņu!
bēbīšu skoliņas Ziemassvētki.
Cik forši, ka Amēlijai ir tāda skoliņa, kur iet un apgūt tik daudz jaunas lietas! Katru nedēļu ar Ami ejam uz Vīlandes Bēbīšu Skoliņu. Amēlija jau tur ir tik daudz ko iemācījusies, atradusi DAUDZ jaunus draugus un saņēmusi tik daudz mīlestības! Paldies visām jaukajām skolotājām!
Šeit mēs visi kopā svinējām Bēbīšu skoliņas Ziemassvētkus. Bija mūzika, uzruna, daudz cilvēku, dāvanas un superīga Ziemassvētku atmosfēra. Bija tik jauki redzēt, ka bērniem atnākuši līdzi ne tikai auklītes vai mammas, bet arī tēti, omītes un opīši. Cik jauki, ka kas tāds vieno:)
puse no 50.
Jā, man šajā nedēļas nogalē palika puse no 50 gadiem. Eh, laiks skrien ļoti ātri! Īpaši, kopš mūsu ģimenei pievienojās foršā Dieva dāvaniņa – Amēlija Sofija Logina:) Šī nedēļas nogale pagāja vienās svinēšanās. Šeit nedaudz pastāstīšu tieši par 15.decembri.
Jau no paša rīta Raimonds ar Ami piecēlušies, kaut ko dara virtuvē. Es varu kaut cik izgulēties. Tad Raimis atnāk uz istabu, atnes man datoru un uzliek manu iemīļoto seriāla jaunāko sērīju, jo viņš zināja, ka man nav bijis laika to noskatīties. Kamēr es gultā skatos seriālu, dzirdu, ka Raimis aiz durvīm Amēlijai čukst:”Aiznes mammītei”. Tad parādās Amēlija ar glāzi ūdens rokās (parasti no rītiem, pirms brokastīm izdzeram pa glāzei ūdens). Viņa man to nes, viss šļakstās uz malām, rociņas, grīda slapja. Viņa tik ļoti pārdzīvoja, ka viņai tā pa smuko nesanāca man atnest glāzi, ka iedodot to man rokās, viņa tik sirsnīgi sāka raudāt. Mazā mīlulīte!:)
Tad Raimis ar Ami man kopā atnesa brokastis gultā, kuras gandrīz visas apēda Amēlija:)
Tad mēs kopīgi palasījām Amēlijai grāmatiņu un devāmies uz virtuvi, kur abi mīļie mazgāja traukus.
Tad mēs aizgājām paēst pusdienas Gan Bei. Un tad jau nāca mums ciemiņi. Daudzas bildes sanāca miglainas, bet šoreiz tas tās man padara vēl mīļākas.
Nu re, tās nebija vienīgās dz.dienas svinības. Manā organismā tagad ir par daudz saldumi!
Paldies visiem par apsveikumiem, laba vēlējumiem.
Tagad laiks ķerties pie nepadarītiem darbiņiem. Attā!:)
ikdiena.
Tūliņ, tūliņ, tūliņ būs klāt Ziemassvētki! Adventes vainagā jau deg otrā svecīte. Mandarīnu laiks (pat, ja ir alerģijas). Man ledusskapī stāv garda piparkūku mīkla. Gaidu brīvdienu, lai kopā ar Amēliju un Raimondu to izceptu. Un klausos skaistu Ziemassvētku mūziku iekš KLove. Varbūt jums ir kāda forša mūzika ar ko varētu padalīties?
Mana superīgā Lailiņa:)
Pa ceļam uz Bonēru.
Bonērā ir visforšākā barista EVER! Anete, paldies Tev, ka iepriecināji Amēliju ar daudz gardām lietiņām uz “A”burtiņ kakao:)
Mūsu ģimene.
kalnciema tirdziņš.
Vienmēr ir prieks būt Kalnciema tirdziņā. Tur valda tāds prieks, bērnības atmiņu gaisotne, mīļi, sirsnīgi cilvēki, garšīgi ēdieni un vēl daudz kas cits. Ja vēl neesi bijis – Tev tur jābūt! Īpaši, ja Tev ir bērni. Bērniem tur ir daudz ko darīt:)
ikdiena.
Vai esat mēģinājuši zaļos kokteiļus? Izskatās jau pabriesmīgi, bet garšo ļoti labi un tie vitamīni, ko arganisms iegūst no tā ir super!:) šeit ir viena recepte: apelsīna sula, pētersiļi, spināti un banāns. Tikai nepielieciet pētersiļus pa daudz. Viņiem ir baigi izteiktā garša.
Mums ciemos bija mūsu superīgie draugi – Anda, Niks un Elizabete. Bija baigi foršais laiks ar viņiem kopā.
Ps: šī bilde ir diezgan sena. Šeit mēs ar Andu (uzzinājušas, ka esam stāvoklī) ēdam gardumus.
Anita mani un Lauru uzaicināja uz Ziemassvētku dekoru šūšanas darbnīcu. Ah, tas ir tas, kas meitenēm ir nepieciešams, lai kārtīgi atpūstos (pat ar visiem mazajiem). Es uzšuvu karodziņus, ko likšu kā virtenīti eglē. Paldies Anitai par iedvesmu:)
Daudz nevaru stāstīt, bet drīz jau būs iespējams redzēt Ledus karalienes pasaku bildēs. Šajā gadījumā es biju ledus karaliene. Bija forši būt kopā ar radošiem cilvēkiem un jautriem bērniem, kuri visu laiku man lika smaidīt tieši tajos brīžos, kad nedrīkstēja. un jā, forši bija, ka atkal bija tā iespēja uzvilkt kāzu kleitu:)
Raimonda māsai Ivetiņai nosvinējām dzimšanas dienu. Viņai uz kūkas bija forša svecīte:)
svaigēšanas pasākums.
Man jau intagramā jautāja, vai esmu palikusi svaigēdāja. Nē, neesmu. Bet dažas lietas man patīk gatavot. Īpaši jau visādos zaļos kokteiļus.
Bet šoreiz ne par to. Ar Lauru jau sen runājām, ka ir jāuztaisa svaigēdāju pasākums. Un tad arī Laura noorganizēja pirmo. Kopā nebijām daudzas, jo tas bija darba dienas rīts. Bet tās gudrības, ko ieguvu bija tā vērtas. Sanācām kopā, pagatavojām ēdamo un tad bija foršas sarunas. Ah, ēdiens bija TIK gards! Un kopā mums katrai sanāca pagaršot 3 dažādus kokteiļus. Viens no tiem bija “saldējums kokteilis” (saldējuma vietā bija kokosa piens). Nākamajā rītā tādu uztaisīju brokastīs. Raimis atzina par labu esam:) Un tad Laura bija uztaisījusi gardu kūku par godu Latvijas svētkiem. Ņamm…
Gaidu nākamo pasākumu:)
ikdiena.
Nu jau mūsmājās tiešām Ziemassvētku mūzika iet pilnā sparā. Sadedzinam visur mazās lampiņas, sveces un ir baigi foršā sajūta. Īpaši tad, kad visi trīs varam būt kopā.
Gribu izslavēt savu mīļo Raimi. Viņš ir tāds malacis!! Viņš ir pieradinājis Amēliju visu nakti nogulēt savā gultiņā (ar RETIEM izņēmumiem). Tas nebija viegli un zinu, ka es pati to nevarētu izdarīt. Paldies tev, visvisvisss…:)
Nekad nebūtu domājusi, ka to teikšu, bet ēst siera kūku es vēl kādu brīdi negribēšu. Mūsmājās 3 vakarus pēc kārtas ir bijušas siera kūkas (dažādi svētki svinēti). Katra nedaudz savādāka, bet nu… kas par daudz, tas par skādi. Gan jau drīz atkal varēšu par to sākt domāt.
Tik forši ir ik pa laikam saņemt tik mīļas un iedrošinošas vēstules no musulapa.lv lasītājiem. Paldies jums par labajiem vārdiem. Tik forši, ka varam jūs iedrošināt ar to, kas mums tik dārgs.
Šeit ir blogi, kurus regulāri lasu un kuri mani ļoti iedvesmo –
1. http://underagedandengaged.blogspot.com/
2. http://tazaandhusband.com/
Lai jums visiem forša atlikusī nedēļa. Kā mans brālis Toms rakstīja twiterī – “pēc mēneša jau Ziemassvētki būs pagājuši”, tāpēc…izbaudiet!!!:)
Pateicības vakariņas
Ceturtā ceturtdiena katrā novembrī amerikāņiem ir pateicības dienas vakariņas. Svinības, kurās parasti ģimenes ir kopā, galdi ir bagātīgi klāti un kā tradīcija ir tītara ēšana. Bet ne par tītariem un izēšanos. Iekš google ieraksti “thanksgiving” un varēsi papētīt pateicības dienu izcelsmi.
Tāču šoreiz par pateicības vakariņām tepat pie mums. Ja runājam par tradīciju pārņemšanu, tad nu šī ir tā, kam ir vērtība. Mēs šovakar sanācām kopā un katrs izteicām to, par ko esam Dievam pateicīgi. Šis vakars pie skaisti klāta galda (bez tītara), ar pateicību pilnām sarunām un kopīgi pavadītu laiku.
Tās bija spēles, sarunas un ēšana… un visi pie VIENA galda. Tās ir īpašas un skaistas pateicības vakariņas.
Pateicība par ģimeni (gan par esošām, gan par nākamajām), par draudzi, par draugiem, ar kuriem varam dalīties dzīvē un būt iedrošinājums viens otram dalīt to arī ar citiem, par maizi uz galda, par zemi, kurā dzīvojam.
egles pušķošana.
runājot par Ziemassvētkiem. Kā jūs parasti izvēlaties kā pušķot eglīti? Man tā parasti ir baigā problēma, jo neko manai gaumei nevaru atrast. Man patīk kas vienkāršs, nespīdīgs un dabīgs. Šogad nolēmu pati uztaisīt (ar Amēlija palīdzību, protams).Tā nu mums izdevās:) Nevaru sagaidīt eglīti!!!
sveiciens Tev, Latvija.
PS: bilde uzņemta pirms gada.
Mīļā Latvija. Gribam Tev teikt, ka tu esi mīļākā, mājīgākā, skaistākā valsts uz šīs pasaules! Tu esi mūsu mājas, mūsu siltums, mūsu smaidi. Lai Dievs Tevi bagātīgi svētī ar daudz bērniem, smaidošiem, priecīgiem cilvēkiem, labiem darbiem un ticību.
ikdiena.
Sveiki draugi!:)
Ziema jau tik ātri tuvojas! Vai esat jau sākuši domāt par Ziemassvētku dāvanām? Man parasti tā ir baigi lielā problēma, jo viss tiek pirkts pēdējā brīdī. Un īstenībā, pirkt neko negribas. Gribas dāvāt ko no sirds. Esmu lepna ar sevi, ka jau tik laicīgi sāku gatavot dāvanas. Šogad būs kas baigi īpašais. Bet par to – pēc svētkiem;)
Amēlijai ļoti patīk zīmēt. Ne tikai uz papīra, bet arī galda un grīdas. Labi, ka viegli nāk nost. Cerams, ka nākamās nebūs sienas:D
Randiņš Nr1 ar skatu uz Vecrīgas tornīšiem.
Randiņš Nr2 Ogrē. Paldies Markusam, kurš visu rūpīgi safočēja un pateicoties foršajiem draugiem Rožkalniem, mēs bijām uz interesantu koncertu (par godu Latvijas svētkiem). Tajā varējām sajuties kā būtu ielēkuši laika mašīnā un pārcēlušies un bišķiņ agrāku pagātni:) Bija baigi foršais vakars:)
Rāvējslēdzēja vaļā un ciet taisīšana Amēlijai tagad ir hīts.
ikdiena.
Sāļais pīrāgs ar kuskusu.
Sanāca atkal domāt un fotogrāfēt DIY Frizētavu. Mazā, skaistā Alisone bija lieliska modelīte. Paldies viņai:)
Un šeit man bija tā lieliskā iespēja būt kādā dikti jaukā meiteņu pasākumā, kas notika Matejā. Tur bija lekcija par to, kā ikdienā pagodināt Dievu, lekcija par zaļajiem kokteiļiem, ko pēc tam arī varējām pašas pagatavot. Un beigās bija diskusija, kur man un vēl 2 meitenēm citas meitenes varēja uzdot jautājumus (par puišu&meiteņu attiecību tēmu). Paldies par foršo vakaru! Eh, kā patika!!:)
PS: foto by Kristīne Rožkalne
brīžu sajūtas.
Foto: http://ilovefunnypics.com/parenting-2/?fb_ref=AL2FB&fb_source=home_multiline
Nesen man bija saruna ar kādu mammu. Un šī saruna man visu laiku neliek mieru. Mēs runājām par to, kā tas ir, kad tavā pasaulītē ienāk bērns. Twitteris un instagram ir pilns ar skaistām lietām un bildēm no ikdienas ar mazuli. Tad šī mamma teica, ka brīžam jūtas tik pārgurusi no visa. Un sajūta ir tāda, ka viņa tāda ir vienīgā, jo visas pārējām mammām viss izskatās ideāli.
Tāpēc es uzrakstīšu kā es brīžiem jūtos, lai varbūt tieši Tev neliktos, ka Tu esi tāda vienīgā.
Ir dienas, kad visu dienu pa māju esmu nostaigājusi pidžammā, kas ir Amēlijas ēdienu aptraipīta. Neizķemmētiem matiem, neuzkrāsojusies, brīžiem pat nenomazgājusies, jo tam nav bijis laika. Ir vakari, kad sagaidu Raimondu mājās bez vakariņām un saku, lai viņš pats sev ko atrod un uztaisa, jo man nav spēka.
Dažreiz man tik ļoti gribas gulēt! Neatceros pēdējo reizi, kad tā vienkārši izdomāju, ka “tagad iešu gulēt”. Viss tiek pakārtots Amēlijai. Un visbiežāk tad, kad viņa guļ es kārtoju māju, jo vēlos, lai Raimonds atnāk mājās kārtīgā mājā. Nu īstenībā es pati nevaru neko sakarīgu padarīt tad, kad apkārt valda nekārtībā. Ar to man arī ir liels cīniņš, jo liekas, ka Amēlijai ir superspējas visu vienā sekundē savandīt… Tad es tikai varu sacīt: “mans stundu ilgais darbs ir vējā”.
Brīžiem vannasistabā ir sakrājies tāds netīrās veļas kalns, ka tur ir grūti ieiet. Tas man liek atcerēties, ka man ir jānopērk veļas grozs.
Es tik ļoti vēlētos kur aizbraukt! Ar skaudību (tādu labo) skatos uz tiem cilvēkiem, kuri ir aizbraukuši ceļojumā, piemēram uz manu sapņu pilsētu Parīzi. Kā es vēlētos!
Brīžiem, kad Amēlija aiztiek vadus, kontaktus vai citas lietas, kuras viņai nevajadzētu aiztikt, es paceļu balsi sakot, ka nedrīkt. Un tad es sev pārmetu, ka nepateicu normālā tonī.
Mana galva ir tik pilna, ka vienreiz pat aizmirsu, ka Amēlijai neesmu iedevusi paēst pusdienas. AK!!!
Brīžiem paskatos spogulī un nošausminot par “maisiņiem” zem acīm.
UN tagad, pats galvenais – es šo visu nerakstu, lai sūdzētos un teiktu, ka bērns – tas ir smagi vai grūti. Es to rakstu, lai pateiktu Tev – jaunā māmiņa, ka ir ok, ja jūties tā. Tu neesi vienīgā!! Visbiežāk mēs rakstām par tām labajām lietām, jo tās ir daudz vairāk un tas ir tas, kas mums dod prieku, iedrošinājumu un piepildījumu.
Beigās, ja tā padomā…Nu un kas, ka visu dienu esmu pa māju nostaigājusi pidžammā? Tas ir daudz ērtāk. Nu un kas, ka neesu izķemmējusi matus, neuzkrāsojusies? Lai mans ķermenis atpūšas no šīm lietām. Nu un kas, ka neesmu nomazgājusies? Ietaupīsies ūdens. Nu un kas, ka Raimondam nav sagatavotas vakariņas? Tas viņam dod iespēju iemācīties pagatavot ko jaunu. Nu un kas, ka neesmu izgulējusies? Vēl tikai bišķiņ un varēšu gulēt cik gribu. Un esmu vēl jauna un to varu atļauties. Nu un kas, ka māja nav perfektā kārtībā? Tas iemāca to, ka nevienmēr viss var notikt pēc tava prāta un komforta. Nu un kas, ka veļas kalns nav izmazgāts? Šāda situācija liek skapī atrast un uzvilkt sen aizmirstas drēbes. Nu un kas, ka es pašlaik nevaru aizbraukt ceļojumā? Ilgāk gaidot, būt lielāks prieks tur būt. Nu un kas, ka man sanāk pacelt balsi uz Amēliju? Viņai ir jāmācās, ka arī mamma ir tikai cilvēks. Nu un kas, ka ir “maisiņi” zem acīm? Pērkot tonālo tev ir iespēja pārdevējai novēlēt jauku dienu:)
Kas ir visas šīs lietas salīdzinot ar to, ka Tev katru dienu ir iespēja saņemt lielu mīlestības devu. Ka mazās rociņas sniedzas tev pretīm un saka: “mamma”. Kad tu redzi, ka Tu vari sniegt daudz smaidus savam mazajam. Laiks rit ļoti ātri. Vairs nekad nebūs kā bija. Un tici man, tad, kad pienāks brīdis, ka Tavs bērns aizies savās ikdienas gaitās, tad tu sēdēsi savā sakārtotajā, perfektajā dzīvoklī, ar savu skaisto frizūru un tīro apģērbu un vēlēsies atgriezties tajā laikā, kas ir pašlaik. Izbaudi:)